Aprezentasaun iha konferensia international 2021
Ximenes Santos, Luis
2021,
Kemak dialects in Timor-Leste.
15th International Conference on Austronesian Linguistics.
Download
Powerpoint.
Akompanha
aprezentasaun.
Lucas, Olinda & Catharina Williams-van Klinken
2021,
Modern poetry in Tetun Dili
(plenaria). 15th International Conference on Austronesian Linguistics,
Download
Powerpoint.
Akompanha
aprezentasaun.
Williams-van Klinken, Catharina & Olinda Lucas
2021,
Multilingualism
in Timor-Leste. Multilingualism, Migration and the
Multilingual City.
Download.
Williams-van Klinken, Catharina with Alexandre Fernandes Cham
and Marta Cardoso
2021,
Tetun language learning for
international scholars and students. Pre-Conference
Workshop -
Association for Asian Studies.
Download.
Publikasaun foun
da Conceição Soares, Adelina, & dos Santos, Francisca Cecilia
X.
2020,
Code switching in university
classrooms in Timor-Leste.
Download.
da Silva,
Justino & Cesaltina Martins
2018, Slang in Tetun Dili. Download
conference paper.
2020, Jiria: Ne'e U! Download.
Gonçalves, Norberto
2020,
Identifying a person’s origin
through their pronunciation of Tetun Dili: Who can do it?
Download.
Williams-van Klinken, Catharina.
Catharina
Williams-van Klinken
and Olinda Lucas
2020,
Discourse structures of Tetun
Dili. Download.
2019,
Tradusaun
ba lian Tetun.
Download.
Silva, Martinha
Rodrigues Rebelo Santos, Simões, Basília Aurélia, & dos Santos,
Estela S., 2020
Será que o Inglês é mais fácil do
que o Português? A perceção dos discentes Timorenses.
Download.
Williams-van Klinken, Catharina, & Hajek, John.
2020. Double
agent, double cross? Or
how a suffix changes sides in an isolating language: dór in Tetun Dili.
In Antoinette Schapper & David Gil (Eds.),
Austronesian
undressed: How and why languages become Isolating. Amsterdam: John
Benjamins.
2018.
Language contact and
functional
expansion in Tetun Dili: The evolution of a new press register.
Multilingua.
Williams-van Klinken, Catharina. (2020).
2019.
Disionariu
interativu Tetun-Ingles.
Dili: Dili Institute of Technology. Haree iha
nee.
2019
Tetun
in Timor: How a
local language rose to take over a country. Babel.
Hajek, John, & Williams-van Klinken,
Catharina.
2019. Language
contact and gender in
Tetun Dili: What happens when Austronesian meets Romance?
Oceanic Linguistics, 58(1), 59-91.
Rekursu kona ba lingua
DIT publika ona rekursu barak kona ba lingua, hanesan:
- Manual ba
estudante
kona ba oinsaa uza Tetun iha kontestu eskola ho servisu.
Ezemplu
oinsaa hakerek argumentu, proposta ho rezumu, oinsaa foo aprezentasaun
oral, oinsaa estuda ho
efetivu, ho topiku barak tan.
- Disionariu ho
glosariu oi-oin: Tetun/Ingles, turizmu ho
hahaan, informatika.
- Manual Tetun ba estranjeiru
- Artigu ho
aprezentasaun oi-oin kona ba Tetun, lingua seluk
iha Timor, hanorin Ingles ho Portuges, no sst.
- Mapa lingua iha
Timor-Leste.
Publikasaun sira nee hakerek iha lian Tetun, Ingles, Portuges ho Bahasa
Indonesia. Bele haree iha
nee.
Tetun, Ingles ho Portuges ba estudante DIT
Estudante iha Dili Institute of Technology hotu-hotu estuda
lian tolu:
Materia Tetun hanorin
oinsaa uza Tetun iha kontestu eskola ho servisu, no oinsaa estuda ho
efetivu. Ida nee uza ami nia manual rasik. Bele haree iha nee.
Kursu Ingles
intensivu lao oras 15 kada semana durante tinan primeiru,
depois oras 5 kada semana iha tinan segundu. Ida nee hahuu ho Ingles
jeral, no remata ho Ingles tuir fakuldade ida-ida nia presiza.
Kursu Portuges
foo fatin ba estudante atu aumenta sira nia kapasidade iha lian
Portuges, liu-liu iha sira nia area estudu.
Kursu hakerek Tetun
Dala
ruma ami bele foo kursu Tetun ba instituisaun seluk. Atu
husu tan informasaun, kontaktu ami.
Kursu
Tetun ba estranjeiru
DIT
oferese kursu ba estranjeiru atu aprende lian Tetun ho kultura Timor.
Kursu nee lao tinan tomak, hosi nivel baziku too avansadu. Ami baibain
hanorin ho modelu
intensivu, maibee agora bele mos hanorin online ka tuir tempu
nebee mak estudante sira hili. Bele hetan
tan
informasaun iha
nee.
Sentru Lingua nia misaun

- Hanorin,
halo peskiza ho foo formasaun kona ba lingua nebee mak ema presiza iha
Timor-Leste iha nivel ensinu superior.
- Fasilita
ema hosi kultura ho lingua keta-ketak atu bele rona no kompriende malu.
- Hanorin
Tetun ba iha komunidade internasional iha nivel hotu-hotu.
- Buka
atu ajuda dezenvolve Tetun, liu-liu nudar lingua ensinu ho lian
servisu.
- Estuda
no ajuda dezenvolve lian nasional,